NOFILMĒS, IZANALIZĒS, ARESTĒS

Jaunākās paaudzes novērošanas sistēmas pašas nospriedīs, kurš cilvēks ir bīstams sabiedrībai, un dos rīkojumu drošībniekiem viņu arestēt. Vai nākamajā desmitgadē cilvēku likteni izlems mašīnas?

Novērošanas kameras ēkās, pie to ieejas un ielu krustojumos līdz šim palīdzējušas atklāt tūkstošiem noziegumu un saukt pie atbildības vainīgos. Atcerēsimies, kā tika sazīmēti bēdīgi slavenie Londonas sabiedriskā transporta spridzinātāji. Vēl banālāk „uzrāvušies” kaušļi pie bāriem, mašīnu apsadzēji un pieminekļu apčurātāji. Tiesa, līdz šim kameras lielākoties bijušas noderīgas tikai pēc nozieguma pastrādāšanas. Taču nākamas paaudzes „ielu acis” būs vērīgākas un brīdinās kārtības sargus jau tad, kad potenciālais likumpārkāpējs vēl perinās domu par neģēlību.

Šobrīd uzraugs, veroties monitoros, izlemj, vai kameru pamanītais cilvēks ir bīstams un ko ar viņu iesākt. Taču lielās iestādēs drošībnieku kabinetos ir desmitiem un pat simtiem monitoru. Līdz ar to visu uzmanīšana ir gandrīz neiespējams uzdevums. Turklāt cilvēki nejaudā ilgstoši saglabāt uzmanību, tādēļ, pat nepārtraukti raugoties ekrānos, var nepamanīt briesmas. Nozares eksperti noskaidrojuši, ka pēc 12 minūšu skatīšanās monitorā cilveki palaiž garām 45 % ekrānā redzamo aktivitāšu. Pēc 22 minūtēm uzmanība ir sarukusi vienkārši katastrofāli, un 95% notikumu aizslīd nepamanīti.

Pētīs ilgi
Šīs problēmas risināšanu sācis Klingstonas universitates profesors Seržio Velastēns. „Cilvēki vienmēr būs labāki par mašīnām reālas darbības novērošanā, taču vairākumam drošībnieku ir gandrīz neiespējams uzdevums vienlaikus pārraudzīt tik daudz ekrānu, ka viņu spējas tiek izmantotas neracionāli”, telekompānijai CNN stāstīja Lielbritānijā strādājošais speciālists. S.Velastēnu noalgojusi viena no lielākajam novērošanas sistēmu programmatūras izgatavotājkompānijām Ipsotek, lai viņš izgatavotu jaunu attēlu veidošanas sistēmu.

„Vairākums cilvēku rīkojas vienādi, tādēļ ir iespējams uzkrāt statistiskas zinašanas par to, ko viņi darīs. No tā izriet, ka iespējams sacelt trauksmi, ja kāda indivīda rīcība atšķiras no citu un mūsu izpratnē ir nenormāla vai aizdomīga”, programmas teorētisko bāzi pāris teikumos izstāsta zinātnieks.

Kā sistēma noskaidros, vai pārāk tuvu vilciena perona malai stāvošs cilvēks ir pašnāvnieks vai vienkārši brīvas vietas meklējumos aizklejojis pasažieris?

Tomēr ar teorijas ieviešanu dzīvē būs krietni jānopūlas. S.Velastēns iecerējis, ka programma salīdzinas ekranā redzamo ar vairakām atmiņā ierakstītām situācijām. Izmantojot algoritmu, datoram būs jānošķir normāla uzvedība no nenormālas. Ja programma pamanīs kaut ko neparastu, tā brīdinas uzraugus. Taču šeit sākas problēmas. Kā sistēma noskaidros, vai pārak tuvu vilciena perona malai stavošs cilvēks ir pašnāvnieks vai vienkārši brīvas vietas meklējumos aizklejojis pasažieris? Vai lēkāšana un neadekvāta roku vicināšana ir kautiņa sākums vai arī prieka izpausme par iemīļotās futbola komandas uzvaru, par ko tikko paziņots radio?

S.Velastēnam ir atbilde uz šo jautājumu: programma katru cilvēku izsekos vairākas minūtes, līdz būs izgaisušas šaubas, ka viņš ir nekaitīgs. „Mēs no attēla novācam visu fonu un izceļam tikai tikko atnākušos cilvēkus un objektus. Tas ir nākamais attīstības posms pēc kustību sensoriem. Tie noder ap cietuma žogu, taču ne Londonas metro vai cilvēkiem pilnā iepirkšanās ielā, kur ir nepārtraukta kustība”, skaidroja S.Velastēns.

Kā zem lupas
Lielbritanijā, jo sevišķi Londonā, no novērošanas kamērām tikpat kā nav kur paslēpties. Statiskika liecina, ka šajā valstī ir viena kamera katriem 14 iedzīvotājiem, un privātuma aizstāvjus tas dzen izmisumā. Taču varas iestādes taisnojas, ka ar kameru palīdzību izdevies uzlabot kriminogēno situāciju.

Pēc jaunās sistēmas ieviešanas drošībniekiem būs vēl grūtāk pārliecināt pilsētniekus, ka viņi netiek apzināti izsekoti ja šobrīd kameru nofilmēto materiālu kāds skatās tikai nozieguma gadījumos un attēlā redzamajiem cilvēkiem īpaši neseko, tad jaunās paaudzes programma minūtēm ilgi pētīs katru redzeslokā nonākušo. Tas nozīmē, ka par katru cilvēku varēs izveidot dosjē: ko viņš darījis, kad kur cik ilgi? Maz ticams, vai kāds gribētu pašķirstīt tādu dokumentu mapi par sevi.

Pāris gadu rūpīgā novērošana vēl nedraud, jo šobrīd programma vēl nespēj atšķirt sitienu no rokasspiediena. Tomēr ilgi nebūs jāgaida. „Pēc trīs vai pieciem gadiem mēs ceram iegūt tādu programmu, kas spēs pateikt, kad jūs vienkārši ejat un kad nesat ieroci”, aptuvenu novērošanas sistēmu apvērsuma laiku nosauc S.Velastēns.

Londona gatavojas
Londonas mērs Kens Livingstons jau tagad piekritis izmēģināt jauno sistēmu metro stacijās, lai mazinātu terorisma draudus. Ar naudu arī neesot problēmu, jo valdība drošības vajadzībam sola piešķirt papildus 15 miljonu mārciņu, ziņo raidsabiedrība BBC.

Arī amerikāņi gatavo savu pienesumu revolūcijai. Tur jau izmēģinatas augstas izšķirtspējas digitālās kameras, kuru nofilmēto materiālu var noskatīties kaut mobilajā telefonā, ziņo aģentūra Reuters. Interact Public Safety System plāno uzlabot savu garadarbu un panākt, ka tas spēj atpazīt cilvēku neparastu rīcību.

Tas liek secināt, ka nākotnē lūrēšana cilvēku privatajā dzīvē vairs nenotiks pa atslēgas caurumu, bet pa plaši atvērtam durvīm. Un mēs būsim spiesti to akceptēt.”Sabiedrībai pašai jāizlemj, cik tālu mēs gribam tikt novēroti un cik ļoti mēs gribam būt pasargāti”, no atbildības diplomātiski izvairās S.Velastēns un piedāvā risinājumu tiem, kuri nevālas savas dzīves noslēpumus uzticēt citiem cilvēkiem, „es negribētu, ka mani kāds novēro 24 stundas diennaktī. Ja to darītu dators vai robots, man nebūtu pretenziju”. Bet Jums?

/LD/teksts: Jānis Vēvers.

MODRAIS SKATIENS CAUR OBJEKTĪVU

Mājokļa aizsardzība uzstrauc visus. Metāla durvis un vairāku slēdzeņu izmantošana mūsdienās kļuvusi par ierastu parādību, bet videonovērošanu dažkārt mēdz uzskatīt par ekskluzīvu lietu. Tomēr tas nebūt tā nav. Videosistēmas ir pieejamas arī vidēji turīgiem cilvēkiem. (APSARDZE ZZR, direktors Evians Katkovskis)

Jana Valtere (Mana Māja)

Protams, izdevumi par videonovērošanas sistēmu pieaugs proporcionāli tam, cik liels objekts jāapsargā. Vienkāršāk būs ar savrupmāju. Bet, ja runājam par lielāku iestādi, tad tā vairs nebūs viena kamera, bet piemēram, piecas. Pie tām vēl pieplusojam videoreģistratoru, vadības pulti un monitoru, un tad tas vairs nebūs tik lēts prieks. Tomēr jāatminas, ka ļaundari var nodarīt lielāku kaitējumu, un skopais, kā zināms, maksā divreiz. Tomēr, lai nepārmaksātu, vajag rūpīgi izstrādāt plānu mājas vai iestādes aprīkošanai ar kamerām un kabeļu tīkliem.

Bet tagad pastāstīšu sīkāk par kamerām un videonovērošanas sistēmu kopumā:

Katrai lietai, sava vieta.
Visu kameru konstrukcijas principā ir gandrīz vienādas. Tās sastāv no optiskās sistēmas, fotouztvērēja matricas, videosignāla pastiprinātāja un kodētāja. Taču noformē tās visnotaļ atšķirīgi, atkarībā no uzstādīšanas vietas. Tradicionāli esam pieraduši redzēt nelielas uz viena statīva nostiprinātas kameras, kas nekustīgi veras vienā punktā. Taču tās ne tuvu nav visas iespējas. Mēdz būt arī grozāmās kameras, kas spēj aptvert plašāku skata leņķi. Ir arī kameras, kas ievietotas kupolos, miniatūras kameras, kas paviršam, nezinošam vērotājam paliek nepamanītas.

Aizsardzības līmenis.
Un tā, Jūs esat izlēmuši, ka nepieciešama videonovērošanas sistēma. Ar ko, lai sāk? Vispirms jāņem vērā objekta veids un nepieciešamais aizsardzības līmenis. Ja apsargājamais objekts ir savrupmāja, tad vispirms vajag nodrošināt novērošanu vārtiem un pa teritorijas perimetru, bet tikai pēc tam ieejai.

Videokameru aptveršanas zonas teritorijas objekta plānā var iezīmēt ar trijstūriem. Tas palīdzēs izvēlēties optiskās sistēmas ar tādiem parametriem, kas nepieciešami vajadzīgā apskates leņķa nodrošināšanai, tā arī līdzēs precīzi noteikt to stiprināšanas vietas.

Jāņem vērā viss.
Kad tiksiet skaidrībā par nepieciešamo videokameru skaitu un novietojumu, tad var ķerties pie konkrētu ierīču izvēles.

Pirmām kārtām, jātiek skaidrībā, kādas kameras Jūsu gadījumā izvēlēties- atklatā tipa vai slēgtās. Jāpiebilst, ka dažkārt kamera labi redzamā vietā pilda tīri audzinošas funkcijas, un attur ļaundarus pat no domas par iespējamo ielaušanos. Ja vēlaties spēlēt uz šo momentu, var uzstādīt mulāžu, tautā dēvētā imitāciju vai kā vel devē par butaforiju. Jānovērtē arī apgaismojuma apstākļi. Tumšā un krēslainā objektā, normāli darbosies tikai kamera ar zemu jūtības slieksni. Vēl labāk, ja tajā iebūvēts infrasarkanais apgaismojums (pēkšņas satumšanas gadījumiem). Vienkāršākie šo kameru varianti gan parasti „nevelk” tālāk par 3 metriem, turklāt zonu izgaismo nevienmērīgi. Un vēl ņemot vērā plānā iezīmētās trijstūru zonas, var sameklēt kameras ar atbilstošiem skata leņķiem vai variantu ar maināmiem fokusa attālumiem, kas ļaus izmainīt redzamības leņķi visai plašās robežās.

Mēdz būt arī motorizētas kameras, kas darbojas vairākos automātiskajos režīmos. To vadīšana notiek ar speciālu pulti un džoitiku. Ar šādām kamerām var kontrolēt plašāku telpu.

Vadi, un ne tikai.
Bet tagad pāriesim pie kabeļu sistēmas. Vadus vajadzēs izvēlēties atbilstoši līnijas garumam, liela metrāža attāluma gadījumā iespējams būs jālieto arī speciāls pastiprinātājs, bet to visu aprēķinās speciālists. Ja ir iespēja, var izvēlēties bezvadu sakarus.
+ Attāla novērošana caur internetu, LAN, GPRS, EDGE, HSDPA
+ Attāla novērošana caur mobilo talruni

Tāpat iespējamas oriģinālas izstrādes ar analogo radiokanālu. Taču ar kabeļu jautājuma atrisināšanu viss vēl nebeidzas. Katrai kamerai nepieciešama barošana. Modeļiem ar korpusā iebūvētu barošanas bloku vairumā gadījumu der standarta tīkls, taču mēdz būt arī kameras, kam nepieciešama zemu voltu strāva. Tās darbosies ar 12V. Veidojot aizsardzības sistēmu, ir vērts padomāt par autonomo barošanu, ja nu avārijas rezultātā tiek pārtraukta strāvas padeve vai kāds apzināti – ļaundaris pārgriež vadus.

Ierakstīt un atcerēties.
Nākamajā etapā vajadzētu izlemt, kā tiks apstrādāti novērošanas kameru signāli. Ir vērts organizēt nepārtrauktu ierakstu, un izmantot ciparu videoreģistratoru- ierīci, kas domāta analogā ciparu signāla pārvēršanai ciparu formātā un saglabāšanai uz cietā diska. Nereti videoreģistratori nodrošina vienlaicīgu ierakstu no četrām vai vairāk izejām, taču ir ierobežoti kadru skaita ziņā. Praksē tas izskatās šādi: videoreģistratora ieraksta ātrums ir 50 kadri sekundē. Tas nozīmē, ka ierīce spēs ierakstīt vienu attēlu plūsmu ar 50 kadriem, divas 25 vai četras ar 12. Jāteic gan, ka ir arī ierīces, kas spēj veikt ierakstus ar maksimāliem parametriem, taču tās atšķiras cenas ziņā.

Vidēji reģistratoru cieto disku apjoms paredzēts vienmērīgam ierakstam aptuveni mēneša garumā. Ir arī varianti uz personālā datora bāzes speciālas kartes vai moduļa formātā, ko var pieslēgt caur USB portu. Kompjūtera risinājums ir universālāks nekā atsevišķs videoreģistrators, taču ne visi vēlēsies datoru atstāt pastāvīgi ieslēgtu. Turklāt ekspluatācija būs sarežģītāka, jo prasīs no lietotāja attiecīgas zināšanas par datorsistēmu. Videonovērošana reālā laikā notiek ar monitoru palīdzību.

Novērošana caur internetu…
Atsevišķā grupā ietilpst pievadu un bezpievadu tīkla kameras. Tās pieslēdz tieši pie datora un videosignālu translē ciparu formātā. Šādu kameru interfeiss ir pilnībā virtuāls un izskatās kā parasta interneta lapa. Ieejot tajā, var vadīt kameru: pagriezt to, saglabāt video u.tml. Kamerās var būt arī iebūvēti kustību un siltuma detektori, kas trauksmes gadījumā raida signālu apsardzes pultij.

Videonovērošanas sistēmu nākotne ir to integrācijā citās sistēmās un savienojamībā ar citām tehnoloģijām. Ne velti arvien biežāk cilvēki runā un interesējas par “gudro māju” aprīkojumu, kurā veiksmīgi savienotas visas ikdienā nepieciešamās ierīces, sākot no sadzīves tehnikas un beidzot ar apkuri, ūdens apgādi un aizsardzības sistēmām.

Vēl jāpiebilst, ka videonovērošanas sistēmas izveidē talkā jāaicina profesionāļi, kas no tirgū pieejamajām ierīcēm palīdzēs izvēlēties labāko un piemērotāko variantu.

Tālrurnis: +371 29106616

Mēs garantējam saviem klientiem:

1. • izstrādāt un dokumentāli noformēt projektu ar optimālu risinājumu pēc “efektivitātes-vērtības” kritērijiem


2. • iekārtu piegādi, pakāpeniskas apmaksas iespēju


3. • maksimāli precīzi un efektīvi uzstādīt, noregulēt un ieprogrammēt visu sistēmas mezglu


4. • operatīvi veikt nepieciešamus grozījumus projektā


5. • iedarbināt funkcionēšanai gatavu sistēmu

Sistēmas ekspluatācijas laikā tiek veikta:

1. • sistēmas apkalpošanas darbu organizēšana saskaņā ar reglamentu


2. • lietotāja personālu apmācība


3. • operatīva iekārtu apmaiņa, remontdarbu veikšana


4. • iekārtu servisa apkalpošana garantijas un pēcgarantijas laikā

Kompānijas personāls:

Galvenā kompānijas APSARDZE ZZR vērtība ir tās darbinieki. Kompānijas kolektīvs – tā ir radoša, dažādu jomu speciālistu savienība, ko vieno augsta profesionalitāte.

Kompānijas augstās prasības aparatūras izvēlē, konfigurējot konkrētu sistēmu:

Piemēram videonovērošana:

1. • kamerai jābūt ar labu signāla avotu


2. • termoapvalkam jāaizsargā kamera jebkuros laika un tehnoloģiskos apstākļos


3. • signāla kvalitāte nedrīkst pasliktināties nepiemērota vadojuma dēļ


4. • apstrādes ierīces (videoieraksta) nedrīkst zaudēt kādu informāciju


5. • iespējamība optimāli konfigurēt komutācijas ierīces jebkuras sarežģītības sistēmās

Ja Jūs esat nopietni ieinteresēti pasargāt savu īpašumu, modernas apsardzes un videonovērošanas sistēmas palīdzēs to veikt augstā līmenī, izmantojot mūsu firmas specializētos pakalpojumus.

Tālrunis : +371 29106616 : +371 29134295

AR ATBILDĪBU PAR UZTICĒTO!